Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvā ģimenēm otro mākslas projektu īpaši bērnu auditorijai, turpinot 2018. gadā aizsākto iniciatīvu – izstādi “Kurš kuram draugs?”. Šoreiz projekta autori saturiski pievēršas rotaļāšanās tēmai un tās atspoguļojumam Latvijas profesionālajā mākslā, aicinot uz sarunu par rotaļāšanās būtību un attīstību digitālajā laikmetā, kā arī rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, rūpes un atbildība. Tā būs saistoša un daudzpusīga izstāde, ko pavadīs izglītības pasākumi, kuru mērķis ir mazināt sociālās, intelektuālās un fiziskās barjeras muzeja apmeklējuma laikā. 

21. gadsimta pedagoģijas un psiholoģijas teorijas nešaubīgi uzsver rotaļāšanās aktivitāšu būtisko nozīmi bērna izaugsmē, iepazīstot apkārtējo vidi un veidojot attiecības ar ģimeni un sabiedrību. Rotaļāšanās ir radošuma pilna nodarbe, kas sasaucas ar izstādes eksponātu tapšanas stāstiem un veicina dzīves pamatprasmes – pārliecību, komunikāciju un kritisko domāšanu. Ekspozīcijas nosaukums un tematika mērķtiecīgi aicina mazos muzeja apmeklētājus uz draudzīgu satikšanos ar viņiem aktuālu un tuvu vizuālo un emocionālo pasauli – lelles un lācīši mākslas darbos, radoši uzdevumi, rotaļlietu vēstures galvenie notikumi.
Izstādes vēstījums iezīmē arī trauslo robežšķirtni mūsdienās starp spēlēšanos fiziskajā un digitālajā vidē, ģimenēm sastopoties ar jauniem izaicinājumiem, jo 21. gadsimta bērnība norisinās jaunu tehnoloģiju, vērtību un dzīvesstila apstākļos. Neskatoties uz to, kopējā ekspozīcijas noskaņa apstiprina, ka apskaujama un samīļojama rotaļlieta ir laimīgas bērnības nemainīgais fundaments, ko pauž arī mākslinieku portretētie bērni un viņu rotaļdraugi. Īpaši izceļas meiteņu un viņu leļļu pasaule, kas atklājas izteiksmīgos, pat amizantos, daudznozīmīgos un laikmetīgos attēlojumos.
Izstādei atlasīti darbi no LNMM krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām, aptverot laika periodu no 20. gadsimta sākuma līdz 21. gadsimta sākumam. Ekspozīcijā redzams izcilu meistaru – Jāzepa Grosvalda, Oto Skulmes, Niklāva Strunkes, Aleksandras Beļcovas, Līvijas Endzelīnas, Leo Kokles, Aleksandras Briedes – veikums, kā arī mūsdienās strādājošu mākslinieku – Edvarda Grūbes, Jura Dimitera, Ievas Jurjānes, Frančeskas Kirkes, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Elīnas Brasliņas – radītais.
Mākslas muzeja izglītības darba komanda saskata kā sevišķi svarīgu nepieciešamību jaunākajiem apmeklētājiem stāstīt par dažādajiem procesiem, kas notiek muzejā. Projekts palīdzēs bērniem saprast, kā norisinās eksponātu atlase izstādēm un kā vislabāk tos iepazīt, kā mākslas priekšmeti tiek saglabāti un restaurēti. Turpinot pirmajā izstādē uzsākto iekārtojuma tradīciju – ņemt vērā konkrētās mērķauditorijas intereses, uztveres spējas un paradumus –, veidotāji piedāvā bērniem sastapties ar viņiem piemērotu eksponātu izvietošanas augstumu, pavadošo tekstuālo apjomu, kā arī atsevišķām telpām radošām un interaktīvām nodarbēm. Pasākumu programma iekļaus unikālas radošās darbnīcas, aizraujošas tikšanās un sarunas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem vecākiem. 

Izstādes piedzīvojums paredzēts bērniem līdz aptuveni 9 gadu vecumam, aicinot uzzināt, iztēloties, līdzjust, fantazēt un sarunāties caur rotaļāšanās prizmu.

LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.

LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un šo zemju cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, jauku kopā būšanu pie kamīna, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet cikla vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Starpbrīdī, kā vienmēr, kopīga zīmēšana, iepazīšanās ar mūzikas instrumentiem un citas aktivitātes.